Tāpēc mēs esam tur, kur mēs esam.

Nu gluži kā ar DJ-licenču un akka/laa tipiskajām melnajām shēmām, kas ir legalizētas pateicoties plašai korupcijai, “savējiem kadriem” vai vienkārši šaurām pierītēm uzvalkos, šoreiz sākusies kaut kāda ņemšanās ap e-bibliotēku.

http://www.e-biblioteka.lv/jaunumi/

Runa gan vairāk par principu, nav svarīgi vai tieši e-bibliotēku, DJ-licencēm, “pirātismu” u.t.t.

Diezgan uzkrītoši, ka cilvēkiem, kas ar to nodomājuši cīnīties, ir patiesi maz intelekta, interešu un izglītotuma, ka pat nav redzējuši līdzīgus, pasaulē populārus projektus, kas kaut kādu iemeslu dēļ mierīgi turpinā strādāt, un grāmatas, kas tur par brīvu lasāmas, joprojām kāds pērk.

Piebildīšu, ka e-bibliotēka hostēja arī daudz kultūras un mākslas akaemijas videodarbus, teātra izrāžu ierakstus un viskautko tādu. Bet tas gan jau ir pārāk augstas matērijas priekš tiem megaintelektiem, kas ar to cīnās.

Kamēr policija (nav svarīgi kura no simt un vienas tās nodaļas un sadaļas) nodarbojas ar fufe nejēdzībām, tikmēr citiem ir jādara tās darbs. Nožēlojami.
Es domāju, ka jau gadu pa gadam ir pienācis laiks slēgt lielāko daļu tā visa policij-balagāna, piedodiet zēni, bet nu iesaku jums laicīgi paskatīties kādi vēl darbi jums būtu pieejami, ko darīt. Neko citu nemākat kā tikai bradāt un sist laukā no cilvēkiem kapeikas un reibināties ar pārākuma un visatļautības sajūtu? Nu tad brīvi.

Tāpēc jau mēs esam tur, kur mēs esam, ka gatavi viens otram rīkli pārgrauzt pat par sīkumiem. Arī skaudības un nenovīdības galīgi netrūkst.

Dalīties un palīdzēt ir labi tikai tad, kad kādam jāpalīdz jums? Forši, ja kāds vienkārši kaut ko dara un rada, un tā darba augļi ir brīvi pieejami jums, bet ir tik ļoti slikti, ja jūsu lielais vai mazais prouktiņš pēkšņi kādam ir redzams/dzirdams vienkārši tā pat?

Man, drošvien, arī vajadzēja līdz šaj baltajai dienai klusi novērot, kā apzog kaimiņus un latviski par to tik priecāties. “O šitam reku izsita stiklu, bet šitam re kā forši fāras ar visu priekšu noņēma, a te atkal spogulīšus aplasīja.” Jo man taču neviens nemaksā, lai arī aprīkojumā ir ieguldīti milzīgi līdzekļi un laiks.

Varbūt gan mūzikas, gan filmu, gan literatūras ziņā tiem daudzajiem “radošajiem” bails, ka, redzot/dzirdot vairāk par vākiem un reklāmām, cilvēkiem būs iespējams redzēt tā produktiņa iekšējo tukšumu?

Žēl palasīt dažādus konkrētās tēmās komentējošos žāvas – paši būtu kaut ko uztaisījuši kvalitatīvu, nevis skalotu tos mēslus pa riņķi (audio/video/text) katru reizi ietērptus citās krāsās un nosaukumos. Un tad pārkāptu patoloģiskajam skopumam, un vienkārši padalītos ar to. Ar visiem. Vienkārši tā pat.

Vietā būtu piebilst, ka visi tie dižie cīnītāji par taisnību (nav svarīgi vai asociācijās, inspekcijās, biedrībās vai pulciņos) ir paši pilnīgi neradoši un truli – nav brīnums, ka tādā prātiņā patoloģiskais skopums var viegli ņemt virsroku. Un tiem dažiem no viņiem, kas sevi dēvē par mūziķiem un māksliniekiem, mutes parasti aizverās, kad viņu lielos darbus noliek blakām atrastam pavisam līdzīgam, tā teikt, “ārzemju analogam”.

Raksts “Plaģiātisms Latvijas mūzikā”

Labu, kvalitatīvu, oriģinālu mūziku, pēc noklausīšanās mp3 formā, noteikti būs interese iegādāties oriģinālā CD (ja tas nebūs nesamērīgi pārspīlēti dārgs).
Labu filmu pēc divx čābīgās kvalitātas “parauga” noskatīšanās arī taču nopirksi oriģinālā DVD?
Labu grāmatu, pēc ievērtēšanas uz ekrāna, notiekti gribēsies nopirkt īstas drukātas grāmatas veidā.

Bet to “pret pirātismu” aurotāju mēslus, visbiežāk, nevienam īsti tā nevajag. Nokačā intereses pēc, pārliecinās, ka mēsls, un tad izdžeš. Tas, gan, izjauc visu shēmotāju dižo biznesa projektu – uztaisīt vienu daudz-maz kvalitatīvu dziesmu, kuru visu laiku groza pa radio, un septiņus līdz vienpadsmit pilnīgi tukšus murgus. Nav paredzēts tas, ka cilvēks var pirms nopirkšanas dzirdēt/redzēt kaut ko vairāk par “reklāmas rullīti”.

P.S.
Pieļauju, ka tur arī varētu būt kāda shēma lai aizstāvēt padebīlo Gaismas Pils projektu, kuram, līdz ar pabeigšanu, var būt bija paredzēta tāda supermodernā funkcija. Tagadin to laicīgi jānovāc no citurienes, lai var pēc gadiem to pieteikt kā kaut ko ļoti jaunu un superīgu.