Benzīna nav, cilvēku trūkst, izmeklētāji visi aizņemti. (NEO/4ATA lieta)

Šoreiz rakstu attiecībā uz gan svaigajiem notikumiem ar NEO/4ATA, žurnalistes Ilzes Naglas mājas kratīšanu un citām saistītām lietām.

Ak kā reizi vakar gribēju uzrakstīt kaut ko pozitīvu par to bandītu grupas noķeršanu un vēl šo to, un varbūt vēl nerūkt par dažām nesmukām lietām, ko zinu. Bet nē – tieši tajā brīdī viņiem bija jāsastrādā vesela ķerra ar s*diem.

Mēs gardi smejamies, kad dzirdam anekdoti, kurā sivēntiņš ir ļoti aizņemts guļot vannā, flatulējot un cenšoties durt radušos burbuļus pirms tie uzpeld. Bet neizprotama ir vienaldzība, kad jums par tāda paša tipa nodarbēm klāsta iestādes, kuru darbību jūs apmaksājat.

Kā var būt tā, ka ir neskaitāmi gadījumi, par kuriem esmu lasījis, dzirdējis no cietušajiem, saņēmis ziņas un arī publicējis iesūtītus rakstus vai arī saskāries pats, kur policija nerīkojās vai nespēj rīkoties, jo “pietrūkst cilvēku resursa”, “pietrūkst finansējuma” vai “visi izmeklētāji pašlaik ir aizņemti”… Un taj pat laikā, nemitīgi dzirdam pat kaut kādām absurdām nodarbēm, meklēšanām un “policija mēģina noskaidrot personu kas paziņoja/publicēja/izplatīja ziņu” u.t.t. Mums ir tik daudz dažādas policijas, bet kad vēršamies tajā ar kādiem jautājumiem, lūgumiem, vai ziņojam par, piemēram, krustojuma luksofora bojājumiem – visi viņi nemitīgi norāda, ka tā nav viņu darīšana un lai zvana citiem? Kad jāsaņem apbalvojumus un godalgas, tad visi baigi cītīgi strādājuši un nopelnījuši, bet kad vajadzīga atbildība – izrādās, ka tās lietas nav viņu pārziņā. Tas saucas kolektīvā bezatbildība. Bez tam, ļoti daudzos gadījumos policijas darbība vispār traucē tiem, kas dara viņu darbu.

Tā vien šķiet, ka visas šīs policijas tikai to vien dara, kā meklē vieglas naudas gūšanu un no jebkuriem reāliem darbiem bēg kā no uguns. Nav svarīdi – slēpties krūmos un ķert par ātrumu vai “pagrieziena izdarīšanu bez papildsekcijas zaļā”, izmeklēt nesakarīgas lietas, morāli vajāt kaut kādus lieciniekus nevis noziedzniekus u.t.t.

Mēs par pašsaprotamu uzskatam, ka mašīnām jābūt dārgai KASKO apdrošināšanai, un ka tās jāsargā pašiem pa naktīm, tā pat kā savus mājokļus un sevi. Zinam taču, ka policija mūs nesargā. Kur nu vēl tas, ka cilvēkiem bieži vien jānožēlo, ka saukuši policiju (Par to var lasīt iesūtītie raksti, komentāri u.c.).

Nevienam nešķita pilnīgi idiotiska ziņa par to, ka “VID atklājis vērnienīgāko narkotiku razotni Latvijā”? Kadā sakarā viņi? VID ir jābūt dažu cilvēku komisijai, bruņotai ar mapītēm un elektronisko datubāzi. Ko tādā gadījumā dara narkotiku apkarošanas birojs? Ja ta korekti uz šo lietu paskatās, tad sanāk ka jālikvidē tas birojs? Un kā VID varējā kaut ko tādu atklāt? Palasīja, kas narkotiku ražotnei bija rakstīts preču pavadzīmēs? 🙂

Neviena lielā lieta, piemēram vairākas kur “nozuda” vai izšķērdēti miljoni vai miljards vaia arī CSDD iemaisītība ārzemēs zagto mašīnu legalizēšanā Latvijā, nav atrisināta. Ja kāds ir pieķerts un sodīts, tad tikai mazais priekšnieciņš un tas pats ar disciplinārsodu.

Kā reizi, pirms nedēļas pasaulē tika atzīmēta ikgadējā Vispasaules Preses Brīvības Diena (3. maijā).

Jūs varbūt jautāsiet: kā parādīt savu nostāju un sodīt bezatbildīgās, ar muļībām nodarbojošās personas?

1. Pieprasīt algu un saistīto izdevumu aprēķinu attiecība uz cilvēku resursu, kas darbojās zināmajās nevienam nevajadzīgajās lietās. Kā piemers būtu sešu izmeklētāju grupa, kas jau vairak kā gadu mētā muļķi un meklē puikas attiecība uz 13. janvāra burziņu, kā arī NEO meklētāji un ķērāji, pratināšanu veicēji un par viskautko līdzīgu.

2. Sasummēt šos te pilnīgi sabiedrībai nelietderīgi patērētos līdzekļus.

3. Atgādināt viņiem, ka viņi ir mūsu – sabiedrības kalpi un sargi, mūsu interešu pārstāvji, un pirmajā kārtā ir tas, ko prasam darīt mēs.

4. Pieprasam šo resursu piedziņu no atbilstošajām institūcijām – lai tie tos atmaksā valsts kasē un pārvirzam tos lietderīgākās lietās.

5. Ignorējam īdēšanu par to – kurš kuram ko bija uzdevis un licis, kas klausīja kura pavēles u.t.t. Tas ir viņu pašu darīšana. Nauda izšķērdēta, cilvēku resurss nepareizi nomenedžets, rezultātā ir kaitēts valstij un sabiedrības drošībai.

6. Tulīt pat meklējam caur “google” mums zinamās un nezināmās žurnalistu un vārda brīvības aizstāvēšanas organizācijas, piemeram CPJ (www.cpj.org), IFEX (www.ifex.org), un rakstam ziņojumus tiem. Būs masīva jezga, un starptautisko organizāciju iemaisīšanās šajā lietā būtu ļoti vēlama.

7. Izmantojam priekšvēlēšanu periodu savā labā: pieprasam katrai no partijām atbrīvot un apbalvot NEO. Kas to izdarīs, tam būs var būt kādas izredzes dabūt kādu ķeksi vēlēšanās. Nav svarīgi vai tas izrādās paša raidījuma projekts un vai tāds cilvēks reāli eksistējis – svarīgi ir tas guvums sabiedrībai, ko tas devis.

VAI MĒS TO VARAM? JĀ, JO TIEŠI MĒS ESAM ŠĪ VALSTS.

Ja jūs redzat, ka visa nodokļu nauda aiziet nekurienē un jūsu pašu vajāšanai, tad dariet tā, lai tādas klīstošās naudas nebūtu.

Jau ilgu laiku grasos atbildēt uz simtiem jautajumu, kas man iesūtīti, no kuriem ir ļoti daudzi atkārtojās:

1. Nē, es neesmu NEO. Šo man prasīja praktiski visi žurnalisti, ar ko esmu saskāries.

2. Nē, šī nav priekšvēlēšanu kampaņa.

3. Nē, es nesastāvu nevienā politiskā partijā vai organizācijā (vismaz uz šo brīdi), un īsti negrasos to darīt, jo pašlaik nav nevienas tādas politiskās apvienbas, kura būtu kaut cik funkcionāla un sastāvētu no sakarīgiem cilvēkiem.

Par pārējo velāk.

Tāpēc mēs esam tur, kur mēs esam.

Nu gluži kā ar DJ-licenču un akka/laa tipiskajām melnajām shēmām, kas ir legalizētas pateicoties plašai korupcijai, “savējiem kadriem” vai vienkārši šaurām pierītēm uzvalkos, šoreiz sākusies kaut kāda ņemšanās ap e-bibliotēku.

http://www.e-biblioteka.lv/jaunumi/

Runa gan vairāk par principu, nav svarīgi vai tieši e-bibliotēku, DJ-licencēm, “pirātismu” u.t.t.

Diezgan uzkrītoši, ka cilvēkiem, kas ar to nodomājuši cīnīties, ir patiesi maz intelekta, interešu un izglītotuma, ka pat nav redzējuši līdzīgus, pasaulē populārus projektus, kas kaut kādu iemeslu dēļ mierīgi turpinā strādāt, un grāmatas, kas tur par brīvu lasāmas, joprojām kāds pērk.

Piebildīšu, ka e-bibliotēka hostēja arī daudz kultūras un mākslas akaemijas videodarbus, teātra izrāžu ierakstus un viskautko tādu. Bet tas gan jau ir pārāk augstas matērijas priekš tiem megaintelektiem, kas ar to cīnās.

Kamēr policija (nav svarīgi kura no simt un vienas tās nodaļas un sadaļas) nodarbojas ar fufe nejēdzībām, tikmēr citiem ir jādara tās darbs. Nožēlojami.
Es domāju, ka jau gadu pa gadam ir pienācis laiks slēgt lielāko daļu tā visa policij-balagāna, piedodiet zēni, bet nu iesaku jums laicīgi paskatīties kādi vēl darbi jums būtu pieejami, ko darīt. Neko citu nemākat kā tikai bradāt un sist laukā no cilvēkiem kapeikas un reibināties ar pārākuma un visatļautības sajūtu? Nu tad brīvi.

Tāpēc jau mēs esam tur, kur mēs esam, ka gatavi viens otram rīkli pārgrauzt pat par sīkumiem. Arī skaudības un nenovīdības galīgi netrūkst.

Dalīties un palīdzēt ir labi tikai tad, kad kādam jāpalīdz jums? Forši, ja kāds vienkārši kaut ko dara un rada, un tā darba augļi ir brīvi pieejami jums, bet ir tik ļoti slikti, ja jūsu lielais vai mazais prouktiņš pēkšņi kādam ir redzams/dzirdams vienkārši tā pat?

Man, drošvien, arī vajadzēja līdz šaj baltajai dienai klusi novērot, kā apzog kaimiņus un latviski par to tik priecāties. “O šitam reku izsita stiklu, bet šitam re kā forši fāras ar visu priekšu noņēma, a te atkal spogulīšus aplasīja.” Jo man taču neviens nemaksā, lai arī aprīkojumā ir ieguldīti milzīgi līdzekļi un laiks.

Varbūt gan mūzikas, gan filmu, gan literatūras ziņā tiem daudzajiem “radošajiem” bails, ka, redzot/dzirdot vairāk par vākiem un reklāmām, cilvēkiem būs iespējams redzēt tā produktiņa iekšējo tukšumu?

Žēl palasīt dažādus konkrētās tēmās komentējošos žāvas – paši būtu kaut ko uztaisījuši kvalitatīvu, nevis skalotu tos mēslus pa riņķi (audio/video/text) katru reizi ietērptus citās krāsās un nosaukumos. Un tad pārkāptu patoloģiskajam skopumam, un vienkārši padalītos ar to. Ar visiem. Vienkārši tā pat.

Vietā būtu piebilst, ka visi tie dižie cīnītāji par taisnību (nav svarīgi vai asociācijās, inspekcijās, biedrībās vai pulciņos) ir paši pilnīgi neradoši un truli – nav brīnums, ka tādā prātiņā patoloģiskais skopums var viegli ņemt virsroku. Un tiem dažiem no viņiem, kas sevi dēvē par mūziķiem un māksliniekiem, mutes parasti aizverās, kad viņu lielos darbus noliek blakām atrastam pavisam līdzīgam, tā teikt, “ārzemju analogam”. 🙂

Raksts “Plaģiātisms Latvijas mūzikā”

Labu, kvalitatīvu, oriģinālu mūziku, pēc noklausīšanās mp3 formā, noteikti būs interese iegādāties oriģinālā CD (ja tas nebūs nesamērīgi pārspīlēti dārgs).
Labu filmu pēc divx čābīgās kvalitātas “parauga” noskatīšanās arī taču nopirksi oriģinālā DVD?
Labu grāmatu, pēc ievērtēšanas uz ekrāna, notiekti gribēsies nopirkt īstas drukātas grāmatas veidā.

Bet to “pret pirātismu” aurotāju mēslus, visbiežāk, nevienam īsti tā nevajag. Nokačā intereses pēc, pārliecinās, ka mēsls, un tad izdžeš. Tas, gan, izjauc visu shēmotāju dižo biznesa projektu – uztaisīt vienu daudz-maz kvalitatīvu dziesmu, kuru visu laiku groza pa radio, un septiņus līdz vienpadsmit pilnīgi tukšus murgus. Nav paredzēts tas, ka cilvēks var pirms nopirkšanas dzirdēt/redzēt kaut ko vairāk par “reklāmas rullīti”.

P.S.
Pieļauju, ka tur arī varētu būt kāda shēma lai aizstāvēt padebīlo Gaismas Pils projektu, kuram, līdz ar pabeigšanu, var būt bija paredzēta tāda supermodernā funkcija. Tagadin to laicīgi jānovāc no citurienes, lai var pēc gadiem to pieteikt kā kaut ko ļoti jaunu un superīgu.

Daži jauni ieraksti no telšu pilsētiņas

Nesen atkal biju novērtēt kārtību telšu pilsētiņā un priekš jums uztaisīju dažus audioierakstus par aktuālām tēmām, piemēram Neo4ATA un algu sarakstiem, kā arī “telšu pilsētiņas bērnu”. Ieraksti var būt interesanti tiem, kas grib noskaidrot tur notiekošo ne caur massu mēdiju greizajiem spoguļiem.

Audioieraksti no pagājušās nedēļas:(MP3 56kbit)
Kas jauns, kas notiek, kas top?
Par “telšu pilsētiņas bērnu”.
Kā vērtējat Neo4ATA?
Par Neo4ATA atklātībā nestajiem algu sarakstiem.

Audioieraksti no pagājušā gada decembra:(MP3 112kbit, pēdējais – 192kbit)
“Gaidam vizīti…”
“Ir jāturpina…”
“Kopējās prasības ir iesniegtas.”
“Sausais likums.”
Par ko runā pie ugunskura? Jautāju krieviski runājošajiem.
Vai kāds tur dala iemītniekus latviešos un krievos, kā arī varbūt izvirza kādas nacionālistiskas prasības? Jautāju krieviski runājošajiem.
Jautāju krieviski runājošajiem, vai viņi tur pie ugunskura mēdz kalt agresīvus plānus.
Par provokācijām.
“Tautai nav vienotas pozīcijas.”
“Pārdot autoparku, iedot riteņus un skaties – vienu trešdaļu budžeta jau esi aizlāpījis.”
“Mes esam par to, lai viņi strādātu nevis banku, bet tautas interesēs.”
“Mēs ūzmanību īpaši vēršam uz ārzemju presi un massu mēdijiem.”
“Ja mūs arī izdenā, mēs nāksim sēdēsim, stāvēsim – neviens to nevar aizliegt.”
Vide pie ugunskura (vērts klausīties tikai uz austiņām)

Drīzumā būs turpinājums!

Kad sunim nav ko darīt, viņš sev laiza p**tus.

Kad cilvēkam nav ko darīt, viņš izdomā sev kaut kādu, bieži vien pilnīgi bezjēdzīgu nodarbi…

Tā vien šķiet, ka mēs, Latvijā dzīvojošie, jau tik ļoti esam pieraduši pie tiesīb/kārtīb/miera/drošīb/ceļu-sargājošo iestāžu periodiskām visumā murgainām nodarbēm, ka vairs tām īsti nepievēršam uzmanību. Bet pievērst uzmanību vajadzētu, pie kam visumā kardinālā šķēlumā. Ja vēl tie veiktu savas funkcijas godam, tad vēl nebūtu pamata dusmoties, bet mēs taču zinam kā ir…

Es uzskatu, ka būtu tīri automātiski jāsāk dienesta izmeklēšana par jautājumu “valsts naudas izšķērdēšana” attiecībā uz neracionālu naudas izmantošanu konkrētā iestādē, tiklīdz kāds (drošības/parastās/ceļu/kārtības/pašvaldības/cirka) policijas pārstāvis plašsaziņas līdzekļos izsaka, piemēram, nodomu meklēt kādu cilvēku, kuru nemaz nevajag meklēt (Neo4ATA un daudzi citi gadījumi). Un arī šajā nesenajā gadījumā ar bērnu telšu pilsētiņā: cik no preses var saprast, tad tiek veiktas pilnīgi murgainas, masīvas, nevajadzīgas, nepareizas procedūras.

Tiklīdz kāds izdveš “mēs nodarbosimies ar personas noskaidrošanu” – uzreiz būtu jāuzsāk iekšējā izmeklēšana ar rezultātu nodošanu kontroles iestādei un paskaidrojumiem publikai. Tiklīdz kāds sāk murgainas procedūras izklāstīt – izmeklēšana un disciplinārs sods (prēmijai atā, plus algai nost 20% ar katru reizi). Tiklīdz kāds aizsūta specvienību izdzenāt mierīgu demonistrāciju – neatkarīga apstākļu izmeklēšana un tiesas ceļā no konkrētās amatpersonas tiek piedzīta patērētā nauda uz operāciju. Tiklīdz nobloķējam ielu vai tiltu, situācijā, kurā tas ir pilnīgi lieki – iespējama tiesa ar konkrēto amatpersonu atstādināšanu.

Svaigais nejēdzīgums: “Skaidros, kādēļ Telšu pilsētiņā uzturas bērns”

Tik pat labi būtu bijis “Skaidros, kādēļ Rīgas ielu abās pusēs nav vienāds daudzums sniega”

Pirmkārt, ja kāds gribētu sakarīgi strādāt, un paveikt labu darbu, tad šo konkrēto gadījumu risinātu kaut kā tā:
1.) Skvērā pretī valdības ēkai (nevis “telšu pilsētiņā”!) pamanīts bieži uzturamies bērns, kurš klīst (vēl jautājums vai patiešām klīst).
2.) Policija mierīgā gaitā, nepārspīlējot, nebiedējot (to viņi gan nemāk), uztaujā bērnam vienkāršas lietas – vai viss ir kārtībā, vai viņam ir mājas, un informāciju par iespējām sazināties ar kādu no vecākiem/aizbildni.
3.) Nesaspringstot un nesteidzoties tiek sazvanīts kads no vecākiem un uztaujāts tikai tas, vai vecāki ir informēti par to, kur uzturās viņu bērns, un ja nē, tad vai tas ir ok.
4.) Gadījumā, ja vecāki par to nezināja un ir sašutuši par to, kur viņu bērns pēc skolas uzturās, policisti var aizvest bērnu mājas (ne rokudzelžos) un sirsnīgi piekodināt lai bērns vairāk nedara pāri saviem vecākiem.
5.) Gadījumā, ja ar vecākiem neizdodas sazināties (bērns nezin mājas adresi vai nevar iedot vecāku telefonu), bet tik ļoti tas bērns rūp, tad ar bērnu kopā var vakarā aizbraukt pie viņa mājup (un ne triju cilvēku ekipāžas pavadība, bet vienas policistes) un apjautāties to pašu, ko pa telefonu un, pie reizes, ievērtēt vai viss tur kārtībā.
6.) Nevienā brīdī netiek nekas izbaurots presei un mēdijiem. Nekādas afišēšanas. Visam jābūt ar maksimālu privātuma ievērošanu. Vai arī bērns ir prece/manta/objekts un viņam privātuma nav?

Tā vietā te visu pavelk jau virzienā uz kaut ko tādu:
1.) Pamanīts bērns uzturamies politiķiem neertā vietā.
2.) Noslēdzam lidostas un bloķējam visus ceļus uz Latvijas robežām.
3.) Bērns nekavējoties jāizolē un pratināšanas gaitā jānoskaidro viss iespējamais, ieskaitot to, kad pēdējo reizi sanācis apslapināties.
4.) Reģistrējam bērnu kolonijas “uzgaidāmajā telpā”, ja nu kas – nākotnei.
5.) Kāda neveiksminiece joka pēc aizsūta alfu pēc bērna vecākiem, kuri tiek atgādāti uz policijas iecirkni sasieti un ar uzpurņiem.
6.) Nekavējoties sazinās ar skolas direktoru, santehniķi, apkopēju, mājas sētnieku, nampārvaldi un vēlams arī romas pāvestu.
7.) Visu pompozi izauro presei un mēdijiem, lai, varbūt, iebiedētu arī citus.
8.) Taj pat laikā, kamēr visi tik nodarbināti, noziedznieki mierīgi aptīra dzīvokļus un mašīnas.

Lai arī tas (pagaidām) ir tikai pārspīlējums, tomēr šajā vidē dažādu situāciju risināšanā parādās arvien izteiktāka šizoidāla piesmaka.

Kadā sakarā bērnam ir nepieciešams psihologs? Vai tamdēļ, ka viņam neinteresē sēdēt skatīties TV, ticēt ziņām un sekot mentāli degradējošiem šoviem un sporta teātriem? Tāpēc, ka, varbūt, viņam interesē reāli komunicēt ar cilvēkiem, kam ir iekšas?

Starp citu, tas ir arī labs piemērs stipri iepūstošiem cilvēka prātiem – pirmais līdzeklis, kas tiem ienāk prātā, ir sazināties ar pēc iespējas opresīvāko iestādi/aparātu konkrētās personas ietekmēšnai un iebiedēšanai. Interesanti, vai cienījamiem nejēgām gadījumā nešķiet, ka pēc šīs varenās rīcības ir krietni lielāka iespēja, ka bērns viņus ienīdīs līdz sirds dziļumiem un uz visu mūžu?

Viens pluss tam visam ir: bērns jau no mazotnes iepazīstās to, kā izpaužas formālā “brīvība”. Vismaz nebūs jājautā vecākiem: “Kāpēc brīvībai ir piemineklis? Vai viņa arī ir mirusi tā pat kā Rainis?”

Atsaldētiem nesalst

Interesanti, ka laikā, kad gandrīz visiem ir auksts, un ziņās ziņo par rekordzemām temperatūrām (“Aizvadīts visu laiku aukstākais 27. janvāris un šīs ziemas stindzinošākā nakts”), kādam garnadzim nemaz tik ļoti nesalst – var mierīgā gaitā klaiņot un taustīt mašīnām durvis.

Konkrētjā gadījumā, viņu iztraucēja kāds garāmgājējs: video var redzēt, kā garnadzis, tiklīdz ierauga kādu nākam, uzreiz “laižās lapās”. Gan jau tonakt kādā citā stāvvietā būs viņam kaut ko nozagt izdevies… Dodiet ziņas par 27.janvārī naktī apzagtiem auto, lai var mēģināt atrast kādas sakritības!

VIDEO 27.janvāris, 03:24

[Šeit labākā kvalitātē, 12.5MB AVI]

26.janvārī nozagts sakarīgs kalnu velosipēds ANLEN – metālisks ar sarkaniem burtiem

Maskavas 108/110 no teātra “Skatuve” 26.janvārī (otrdien) 17:50 nozagts sakarīgs kalnu velosipēds ANLEN – metālisks ar sarkaniem firmas burtiem.

Ja redzat to kaut kur pārdošanā (sludinājumos vai uz ielas) vai arī esat redzējuši apmēram tajā laikā kādu braucam ar to prom un atceraties pazīmes, dodiet ziņu man uz email.

Dārzciema/Deglava rajonā, zila auto ar numura zīmi “FO-????” īpašniekam:

Ir ienākusi informācija par iespējamu neizdevušos mēģinājumu apzagt auto naktī no 26-tā uz 27-to janvāri, pie mājas.

Ja saimniekam ir interese, lai dod man ziņu uz email – pārsūtīšu man zināmo detalizētāku informāciju.

Informācijas apmaiņas projekts

Sūtiet informācijas pieprasījumus par dažādiem atgadījumiem, kur jums noderētu kāda anonīma aculiecinieka informācija.

Piemēram: Jums vai kādam savam cilvēkam apzaga automobīli, un ir iespēja, ka kāds to varētu būt redzējis vai, vēl labāk, nofilmējis videonovērošanas kamerā. Jūs sūtat man epastu, tematā norādot “Vai ir: “, aptuveno adresi, laiku un objektu. Paša e-pasta saturā uzrakstot vairāk par notikušo un interesējošo informāciju.

“Vai ir: Lukstīgalu iela 2009/12/02 nakts, zaļš audi XY1234”
2.decembra naktī no zaļa audi XY1234 tika nozagta stūre un bagažnieka vāks. Mašīna bija novietota pie mājas lukstīgalu 13, pa labi no veikala “marina”.

Protams obligāti par auto zādzībām rakstiet atbilstošajos auto forumos, sociālajos tīklos un informējiet savus draugus. Tā pat arī dzīvokļu apzagšanas, kā arī aplaupīšanas gadījumos uz ielas meklējiet aculieciniekus vai kaut ko zinošus caur sociālajiem tīkliem un draugiem.

Jebkurā gadījumā obligāti vēršaties policijā, un rakstiet iesniegumus. Tajā pat laikā, nekavējaties ar informācijas pieprasīšanu, jo videonovērošanas sistēmās video parasti glabājas tikai kādu vienu-divas nedēļas.

Sūtiet informāciju par dažādām redzētām, nofotografētām vai nofilmētām aizdomīgām lietām, par kurām informācija varētu būt nepieciešama kādam iespējamam cietušajam.

Piemērs: Jūs pa nakti redzējāt un varbūt arī izdevās nofilmēt, kā pie mājas kāds cilvēks darbojas gar kādu mašīnu. Jūs nezinat kam tā mašīna, un negribat izpaust sevi par liecinieku. Bez tam tas cilvēks var gadīties arī paša auto saimnieks, un tamdēļ policijai ziņot (Latvijas gadījumā) varētu būt tikai sev par sāpi.

“Redzets: Raganu iela 2009/11/29”
aizdomigs tipinjsh naktii 29nov rakjnjaajaas pie roza ford ar numuru ABC123, nezinu kam taa mashiina un kas vinjsh ir tamdeelj arii pa logu neliidu bljaustiities. ja nu kas izdevaas vinja seju nofilmeet, ja vajag dod zinju.

Dodiet ziņu, ja jūs esat uzstādījuši videonovērošanas sistēmu, un esat griboši bez maksas palīdzēt informacionāli ikvienam cilvēkam.

Tādā gadījumā jums būtu jāatsūta informāciju par redzamajām ielām (kaut vai vienkārši paint’ā uzzīmēt pāri kartei apmēramējās pārklātās vietas ap māju) un ieraksta cirkulārā bufera garumu (dienās).

Ja man atnāks informācijas pieprasījums par kādu atgadījumu blakus vai netālu no “pārklātajām” ielām, un tas būs ne pārāk novēlots (ieraksta bufera robežās), tad es to pieprasījumu jau no sevis padošu tālāk tam, kam verētu būt ieraksts.

Tādā veidā es varu būt par starpnieku, lai savu iespēju robežās nodrošināt vismaz kaut kādu anonimitāti starp cietušajiem, kaut ko redzējušajiem un tiem, kas ir uzstādījuši kameras, bet sevi negrib izpaust.

Un vēlreiz par svarīgāko:
Šis nav domāts sludinājumu dēlis – iesūtītais netiks publicēts. Savu iespēju robežās, līdz ar pieprasījuma saņemšanu, es izskatīšu saņemtās ziņas, un sakritību gadījumā pieprasītājam nosūtīšu pieejamo informāciju.
Jūsu email’iem jābūt ar sakarīgu, atbilstošu piemēriem, subject (tematu). Citādā gadījumā tie var nonākt nekurienē.

Ar šo projekta ideju es ceru iekustināt cilvēkus nebūt tik kūtriem un palīdzēt cits citam.

Mežs ienāk Rīgā

Pārmaiņas pēc, šoriez kaut kas viegls un jauks – atslodzei no visādām nekārtībām, politikas un dažādiem aprobžotu prātu sagudrotiem likumiem.

Ir pierasts Rīgā uz ielām redzēt putnus, suņus un kaķus. Dažreiz vēl var būt arī kādu žurku un sikspārni.

Un ko teiktu par lapsu?

(Nospiežot uz bildēm, jūs varat lejuieplādēt garākus, lielākas izšķirtpējas video.)

Interesanti ir pavērot vietējā kaķa uzvedību: tā piesardzīgo attieksmi uz visumā nepazīstamo zvēru no sākuma, un ieinteresētību pēc tam (vērojot pa attālumu un paošņājot pēdas).

Žurku un peļu, kā arī miskastes, Rīgā netrūkst. Kaķi, kas dzīvo daudz kur pagrabos, ar žurkām diezgan efektīvi cīnās, tomēr visas izcīnīt nevar. Kaķi nemāk rakt, kā to māk lapsas, un tamdēļ nevar tikt klāt žurku pazemes midzeņiem (esmu tādus redzējis suņu atraktus un izārdītus).

Kā lapsa varētu būtu šeit nonākusi? Man ir daži varianti:

1. Ticamākais, manuprāt, ir, ka kāda lapsa ar visiem lapsēniem “vēderā” savulaik no kāda rajona tuvā mežiņa ievācās dzīvot kādā siltā pagrabā, jo žurku, ko ķert un ēst, tajos netrūkst. Video redzamā varētu būt pieaugusi (aiz)nākamā paaudze, kas jau dziļāk pilsētā meklē jaunas, interesantas vietas.

2. Var arī būt, ka kāds iedzīvotājs turēja šo dzīvnieku dzīvoklī, un tas kaut kad ir izbēdzis.

3. Vēl varbūt tā ir japāņu Kitsune:). Ja nu cilvēka izskatā ir kauns rakties pa miskastēm un ēst žurkas, tad vienmēr taču ir iespēja pārvērsties par lapsu (tiem, kas māk to darīt). Pa dienu, jau paēdušai, tad ir iespēja cilvēka izskatā darīt nedarbus. Bet korejiešu Kumiho vai ķīniešu Huli Jing tā gan nevarētu būt, jo ir parāk maz astes (skaita ziņā).

Videonovērošana ir brīnišķīgs veids kā novērot arī pašu dabu, neiejaucoties norisēs ar savu klātbūtni. Tā pat arī videonovērošana noder, lai sakarīgi (nelietojot indes) cīnītos ar grauzējiem un citiem tādiem. Piemēram lūk daži tīri labi video, no kuriem lielākā daļā izskatās filmēti izmantojot tipiskas mazās drošības kameras ar mazu infrasarkanās gaismas prožektoru. Liekas, ka šo te dzīvnieciņu uzvedības filmēšanai ārzemēs izmanto ko tieši tādu, kas spēcīgajā Latvijā ir parastajiem cilvēkiem aizliegtās stratēģiskas nozīmes augstās tehnoloģijas.

Pārējie video: Video2, Video3, Video4, Video5, Video6, Video7

Viesošanās telšu pilsētiņā

Tā kā kārtībai un taisnīgumam jābūt ne tikai savā pagalmā, bet arī visā pilsētā, tad pirmdienas vakarā es devos izpētīt un aplūkot gaisotni un cilvēkus mazajā telšu pilsētiņā, Rīgas centrā. Par mēdijos, sevišķi ziņās pausto notikumu, viedokļu un “faktu” neitrālumu un objektīvumu ne vienmēr jūtos pilnībā pārliecināts, un tieši tamdēļ vēlējos lietas noskaidrot tieši no pašiem akcijas dalībniekiem, paņemot līdzi arī skaņu ierakstu aparatūru, lai var ierakstīt viedokļus, bez vēlamo un nevēlamo filtrēšanas, un izlikt brīvi pieejamā veidā internetā.

Piebildīšu, ka šī nav nekādā veidā reklāma, un līdz tai dienai, kad es tur ierados ar ierakstu aparatūru, es tur nebiju bijis, un nevienu no viņiem nebiju saticis vai citādi kontaktējis. Noskaidroto lietu pozitīvums man patika, kā arī kārtība un saticība, kas tur valdīja, man deva mierīgu prātu. 🙂

Un tātad par visām lietām pēc kārtas:

1. Vai tur lieto alkoholu?

Nē, vispār ne cik. Pirmkārt, cilvēki tur nav tādi, un pat ja kāds būtu gribošs “ieraut”, tas tur nav atļauts, jo skaidrs, ka tieši to arī kārtības sargi gaida. Līdz ar pirmo iedzeršanu, viņus arī legāli no turienes varēs aizšķūrēt.

2. Vai ir noformulētas konkrētas prasības? Mēdijos vietām pavīdēja visāda smīkņāšana, ka tur cilvēki katrs prasa savu, bez maz vai robežās no jauna gumijnieku pāra līdz dzīvoklim rīgas centrā.

Prasības ir skaidri definētas un iesniegtas dokumentu veidā. Lai arī protestētājiem katram ir savs viedoklis par svarīgākajām prasībām, kopējos vilcienos viss ir vienots: piemēram, lai valdība rīkojās nevis banku, bet tautas interesēs. Vai arī, piemēram: “noskaidrot, saukt pie atbildības un tiesāt vaininiekus daudzās afērās, kas veicināja finansiālo krīzi (g.pils, d.tilts, p-ex u.c.)”. Tajās, vismaz sakarīgu cilvēku iesniegtajās, nav nekādu mantisku vai savtīgu lietu.

3. Vai viņi tur ir, lai aizstāvētu kaut kādas savas intereses un panākt kaut ko tieši sevis labā?

Nē, viņi tādā veidā cenšas cīnīties visu Latvijas cilvēku labā. Nav nekādu tendenču uz atsevišķām personām, etniskajām grupām vai pilsonību.

4. Vai pie ugunskura viņi tur kaļ naidīgus plānus, apspriež sazvērestības teorijas vai plāno valsts apvērsumu?

Nē, tālu no tā. Pārliecinaties skaņas ierakstā paši. Ieraksts “vide pie ugunskura” (zemāk atrodams) veikts pilnīgā gadījuma brīdī, vienkārši apsēdos tur pat pie ugunskura un ierakstīju vidi.

5. Vai tur kaut kur pavīd tautiski/etniski/nacionāli radikāls noskaņojums? To bieži vien mēdijos cilā un rezultātā neko arī neizcilā.

Nē, ne par gramu. Tas pat izgāza, iespējams, plānotas provokācijas. Piemēram vienu, kad nez no kurienes uzradās kāds latvietis, kuram, nez no kurienes uzradies, krieviski runājošs jaunietis ar kaut kādiem provocējošiem tekstiem esot sitis. Drošvien kāds plānotājs-sviestagalva cerēja, ka tur tajā pašā mirklī “vietējie” ķersies “klopēt krievu”, bet nekā – visa (iespējamā) operācija izgāzās. Interesantais fakts ir tas, ka kāds dīvaina paskata personāžs nevēlējās, ka to kāds neatkarīgais filmē. Diezgan tipiski salīmējās ar pirms tam apsrpiesto kameru tēmu – nevienam tās kameras nepatīk, jo garantēti sabojā rūpīgi perinātās shēmas un operācijas.

Pat žurnalisti visumā periodiski uzdevuši krieviski runājošajam pavisam tizlus jautājumus, acīmredzami lai izspiestu vismaz kādu etniska rakstura piegaršu pasākumam. Pilnīgi pa tukšo.

6. Vai kādā viltīgā ceļā iespējams viņus panākt būt aizdzītus prom, piemēram izmantojot “akmeņu mešanas logos” provokācijas vai inscinētu starpgadījumu?

Nē, ir jau bijuši vairāki šādi iespējamie centieni, bet nekas, protams, nav izdevies. Viss tiks uzreiz videodokumentēts ar vairākām kamerām, pēc kā varēs skaidri redzēt konkrētos varoņus.

AUDIOIERAKSTI:(MP3 112kbit, pēdējais – 192kbit)
“Gaidam vizīti…”
“Ir jāturpina…”
“Kopējās prasības ir iesniegtas.”
“Sausais likums.”
Par ko runā pie ugunskura? Jautāju krieviski runājošajiem.
Vai kāds tur dala iemītniekus latviešos un krievos, kā arī varbūt izvirza kādas nacionālistiskas prasības? Jautāju krieviski runājošajiem.
Jautāju krieviski runājošajiem, vai viņi tur pie ugunskura mēdz kalt agresīvus plānus.
Par provokācijām.
“Tautai nav vienotas pozīcijas.”
“Pārdot autoparku, iedot riteņus un skaties – vienu trešdaļu budžeta jau esi aizlāpījis.”
“Mes esam par to, lai viņi strādātu nevis banku, bet tautas interesēs.”
“Mēs ūzmanību īpaši vēršam uz ārzemju presi un massu mēdijiem.”
“Ja mūs arī izdenā, mēs nāksim sēdēsim, stāvēsim – neviens to nevar aizliegt.”
Vide pie ugunskura (vērts klausīties tikai uz austiņām)

Kā redzat, es šeit interesējos arī par tautības/nacionālajiem aspektiem, tādiem kā savstarpējo attieksmi, kā arī izvirzītajām prasībām un mērķiem tieši šajā ziņā. Jo tā vien šķiet, ka šķeltību sabiedrībā caur presi un mēdijiem kāda cilvēku grupa speciāli veicinā, jo saliedētība tiem var kaitēt. Viss taču ir tik vienkārši: Saliedētība un vienotība ir milzīgs spēks, turpretīm sašķeltība un savstarpējie strīdi padara cilvēkus viegli manipulējamus. Arī šoreiz pierādījās tas, ka sašķeltība mēdijos un presē ir ļoti uzpūsta un pārspīlēta… Praktiski visi cilvēki, ko es pazītu, neatkarīgi no savas nacionalitātes, tautības, pilsonības vai kaut etniskās piederības, nesaskata nekādas savstarpējas barjeras sadzīvē, saskarsmē, darbos un radošajā. Ja neviens neticēs izdomātajai sašķeltībai un sadzīvošanas problēmām, nebūs vajadzīgi ļoti daudzi pilnīgi lieki biroji, komisijas un politiskās apvienības. Dažas politiskās apvienības kā reizi arī “brauc” vispār tikai uz šiem te izdomātajiem nesaskaņas trumpjiem. Protams, konflikti mēdz būt starp ikvienu, bet tas nenozīmē, ka tā ir vispārēja problēma.

Es personīgi uzskatu, ka cilvēks ir cilvēks, neatkarīgi no tā, kur viņš ir dzimis, kad, kur un kāpēc aizbraucis, no kurienes ir viņa vecāki un kādā valodā viņš domā. Es arī uzskatu, ka katra valoda, kurā mākam runāt, ir bagātība, tieši tā pat kā katrs cilvēks un draugs, kas mums ir blakus.

Diezgan nesmuki, manuprāt, ir tādi žurnalistu jautājumi kā “Генадий, как же так ты здесь живёшь? Здесь ведь одни латыши, а ты – один русский…” Jautājums ir pabaisas nokrāsas pat savā būtībā – vai tad tas cilvēks ir nokļuvis pie kādiem zvēriem vai citplanētiešiem? Kāda vispār nozīme šajā situācijā ir tautībai, ja grūtības ir visiem cilvēkiem?

Starp citu, mani pozitīvi pārsteidza TV5. Viņi visu laiku tur netālu patrulēja un, principā, tādā veidā sargāja “telšu komūnu”. Sargāja caur to, ka, ja nu kādai gudrajai galvai ienāktu prātā kaut kādas provokācijas shēmas, teātri vai izdzenāšanas rīkot, vai arī inscinēt vardarbīgas akcijas, sekunžu laikā jau viss tiktu videodokumentēts. Un kādam pagonos kaut ko nesodīti safleitēt televizorā būtu vareni grūti, jo būtu safilmēti videomateriāli, kuros būtu redzama patiesā notikumu gaita.

Kādu dienu es domāju vēlreiz apmeklēt telšu ciematiņu, lai sagādāt vēl jaunus ierakstus.